top of page

Zuzanne Fēlingsa: Māja un identitāte Armēnijā

2017.gada 26. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču zālē -1.stāvā notiek akadēmisko lasījumu cikla “Stāsti par cilvēku” lekcija “Visi ir mājās: armēņu tun (māja) un tās nozīme armēņu identitātes veidošanā” (Everyone is at home: The Armenian tun (house) and its role in the making of Armenian identity). Ar lekciju uzstājas Gētes Universitātes Frankfurtē pētniece Zuzanne Fēlingsa (Susanne Fehlings).


Pasākumu organizē Latvijas Antropologu biedrība un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs sadarbībā ar Armēnijas vēstniecību.


Par lekciju

“Šajā lekcijā runāšu par armēņu jēdzienu tun (māja, mājoklis) un tā nozīmi Erevānas pilsētas iedzīvotājiem. Karstena un Hjū-Džounss (1995) mājai kā izpētes objektam piedēvē trīs dimensijas: 1) tā ir fiziska konstrukcija, 2) tā pārstāv sociālu grupu, un 3) tā iemieso kādu kultūras kategoriju. Atsaucoties uz Hardenbergu (2007), es šo sarakstu papildinātu ar vēl divām dimensijām: 4) “ideja” un 5) “vērtība”. Hardenbergam tā sauktā “ietverošā māja” ir “veidojums, kas atspoguļo sabiedrību un kuru veido rituālu, mijiedarbības, laulības, jēdzienu, utt., atspoguļojumi” (2007: 167). Tā iekļauj “visaptverošu un simbolisku sociālās pasaules kārtību, integrē sabiedrību Visumā un ieņem savu vietu hierarhiski strukturētu kontekstu sistēmā” (2007: 158-159). Paturot prātā šīs definīcijas, varam secināt, ka māju būvēšana tiek izmantota kā sociāls apzīmējums un pārstāv sabiedrības grupas, to morālās gaidas un vērtības. Tādējādi antropoloģisks skatījums uz Erevānas ēkām un pilsētplānošanu ļauj izprast, kā tiek iztēlotas privātās un publiskās telpas un to mijiedarbība. Armēņu jēdziens tun sniedz ieskatu ikdienas dzīvē un atklāj, kā ar mājas un mājokļa jēdzienu saistītās radniecības saites veido Armēnijas sabiedrību, kā arī strukturē un stratificē pilsētvidi.”


Par lektori

Zuzanne Fēlingsa (Susanne Fehlings) ir Gētes Universitātes Frankfurtē Sociālās un kultūras antropoloģijas nodaļas pētniece, kā arī koordinatore Volkswagen fonda finansētajam projektam “Neformālie tirgi un tirdzniecība Centrālāzijā un Kaukāzā” (informalmarkets.wordpress.com). Fēlingsa ir studējusi Tībingenē, Maskavā un Parīzē, kā arī veikusi ilgstošus lauka pētījumus Krimā, Armēnijā un Gruzijā. Pētnieciskās intereses: Kaukāzs, Centrālāzija, ekonomikas un urbānā antropoloģija.


Pasākums notiek angļu valodā.

Ieeja bez maksas.


Akadēmisko lasījumu cikla “Stāsti par cilvēku” mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar Latvijā un ārzemēs veiktajiem antropoloģiskajiem pētījumiem un veicināt starpdisciplināru sadarbību dažādu nozaru pārstāvju vidū.



Comentários


bottom of page